Jaunieši un spēles, spēles un jaunieši!

Parasti ar vārdu “spēle” tiek saprastas klasikās galda spēles, kur izmanto metamos kauliņus, figūriņas un spēles galdu, bet tā gluži nav. Spēle ir darbību kopums, kā mērķis ir sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, pieņemot apstākļu sakritības, gūstot no tā prieku un izklaidi. Tieši tāpēc spēles var izmantot kā līdzekli, lai kaut ko no šī iegūtu vai trenētu.

No spēļu teorijas izriet, ka spēlēs var piedalīties viens vai vairāki dalībnieki un tajās tiek izmantoti noteikumi. Daudzās spēlēs būtisks elements ir sacensība un konkurence. Spēles var būt gan fiziskas, piemēram, bumbu spēles, galda spēles, sporta spēles, gan arī virtuālas, piemēram, video spēles, datorspēles, un pat intelektuālas, piemēram, šahs. Spēļu pasaule mūsdienās kļuvusi ļoti bagāta.

Spēļu vēsture ir ļoti plaša un interesanta. Cilvēki ir spēlējuši dažādas spēles gadsimtu gaitā, un spēļu formas un noteikumi ir mainījušies atkarībā no kultūras, laikmeta un tehnoloģiju attīstības. Par spēlēm esam dzirdējuši jau no senās civilizācijas. Jau Ēģiptē, Mezopotāmijā, un Ķīnā, cilvēki spēlēja dažādas galda spēles un stratēģiskas spēles. Senajos laikos sporta spēles bija būtiska daļa no daudzu kultūru dzīves. Grieķi rīkoja Olimpiskās spēles. Viduslaikos daudzas galda spēles kļuva populāras Eiropā un populāras ir arī šodien, piemēram, šahs un dambrete. 21. gadsimtā populāras kļuvušas video spēles, kas ir plaši izplatītu izklaides veids jauniešu vidū. Un spēles arī bieži rada atkarību, bet tas ir cits stāsts.  

“Jaunieša” statusu cilvēks oficiāli iegūst tad, kad sasniedz 13 gadu vecumu. Tas ir laiks, kad cilvēkā tikai attīstās spēja saprast savas emocijas, stratēģiski domāt, formulēt un argumentēt savu viedokli, izzināt vērtības, analizēt savas un citu rīcības un tamlīdzīgi. Visas šīs prasmes var uzlabot tikai trenējot.

Daži piemēri.

Tradicionālās kāršu spēles “Duraks”, “Melnais Pēteris”, “Zole” un citas labi iemāca spēlētāju sekot līdzi notiekošajam, analizēt situāciju, citu spēlētāju izdarītos gājienus un pieņemt lēmumu par saviem. Šādu spēļu spēlēšana pastarpināti uzlabo cilvēka spēju uztvert reālas dzīves situācijas apstākļus.

Tādas spēles kā “Catan” un “Monopols” ir mērķtiecības, stratēģijas un taktikas izstrādes un pielietošanas treniņš. Spēlētājs ir spiests domāt “kā izdzīvot” šajā spēlē, kā sasniegt uzvaru, vai sagaidīt cita spēlētāja zaudējumu, kādi būs līdzekļi, lai to panāktu, izvērtētu pieņemto risku un upurus. Plānošana, mērķu izvirzīšana, resursu apzināšana un to pārdomāta izmantošana ir šo spēļu spēlēšanas neredzamais ieguvums.

Spēles prāta attīstīšanai, kā “Scrabble”, “Pareizais P”, “Dixit”, mīklas, ir paredzētas vārdu krājuma attīstīšanai un “izejas” meklēšanai, asociatīvās domāšanas trenēšanai un galu galā jautrībai, jo kādā brīdī kāda spēlētāja “izeja” vai asociācija būs smaidu radoša.

Visas iepriekšminētās spēles ir ar konkrētu spēles elementu, kas ir punkti, kurus krājot var sasniegt uzvaru, bet ir daudz un dažādas kartīšu spēles, kā “Stāstu stāstiem izstāstīju”, “Sarunu aplis lieliem un maziem”, “Jūtas. Sajūtas. Emocijas”, “Motivācija. Vērtības. Vajadzības”, jau savā nosaukumā tieši pasaka spēles tēmu un galveno uzdevumu. Sarunu spēles veicina sarunas, diezgan loģiski, bet tas ir ļoti svarīgi, jo mūsdienu tehnoloģiju pilnajā pasaulē, kur ir nebeidzamas iespējas sazināties attālināti un rakstiski, cilvēki aizmirst, ko nozīmē saruna aci pret aci. Rezultātā cilvēki ne tikai nesarunājas, bet arī vairs nezina, ko teikt, par ko runāt, neprot analizēt savas domas, nezina kā pateikt to, ko domā vai jūt. Un šādos brīžos lieliskas ir sarunu kartītes, kas jau ir par attiecīgo tēmu, tās ir viegli pielāgojamas gan formālām, gan neformālās situācijām, tās var spēlēt pats ar sevi pārdomu brīžos, ar draugu, draugiem, ģimeni, klasē, pulciņos. Šo spēļu “spēles elements” ir jautājums – atbilde, par ko var saņemt kādu “punktu”, kas var būt prieks, sarunas, papildjautājuma vai smaida formā. Iespējas ir nebeidzamas, jo parasti šo spēļu noteikumi ir tikai iedvesmai, tie ir viegli pielāgojumi dažādām situācijām un vēlmēm. Šādu spēļu izveide katrai tēmai (vēsture, politika, matemātika, mūzika, māksla, pubertāte, medijpratība), svētkiem (valsts svētki, Ziemassvētki, piemiņas dienas), notikumam (vēlēšanas, olimpiskās spēles), vērtībai (līderība, mērķtiecība, mīlestība) būtu lielisks mācību, mācīšanās līdzeklis, kas nebūtu gluži jautrības avots kā iepriekšējās, bet gan izaugsmes veicināšanas līdzeklis.

Jauniešu vecumā, kad attīstītās visas šīs prasmes, spēles ir lielisks ierocis, lai nepiespiesti, pašam nezinot, to visu apgūtu un trenētu, bonusā iegūstot prieku, izklaidi vai lielisku sarunu.

Vērtīgi būtu dažādās domnīcās radītās idejas realizēt savās spēlēs. Iespējams, ka varētu radīt savu kartīšu spēli ar lielāku pievienoto vērtību, stiprinot cilvēcīgu sarunāšanās kultūru.

Projekts “Spēles iekļaujošai ikdienai!” tika īstenots Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2023. – 2025. gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros. Projekts noris no 2023. gada 25. aprīļa līdz 2023. gada 31. augustam.