Spēles jauniešiem vecumā no 13 līdz 25 gadi? Kāpēc jāspēlē?

Kāpēc spēles jauniešiem vecumā no 13 līdz 25 gadiem ir vērtīgas?

Mūsdienu pasaulē datorspēles un videospēles ir kļuvušas par neatņemamu jauniešu dzīves sastāvdaļu. Vecuma grupā no 13 līdz 25 gadiem spēles spēlē lielākā daļa, un to popularitāte turpina augt. Taču, kad runa ir par videospēļu spēlēšanu, bieži vien sabiedrība koncentrējas uz to iespējamo negatīvo ietekmi, ignorējot daudzos pozitīvos aspektus, kas nāk ar spēlēšanu. Parasti datorspēles tiek spēlētas vienatnē, ar to domājot, ka jaunietis ir viens pie savas ierīces, kurā spēlē spēli.  Taču galda spēles, ar ko ir domātas spēles, kas nav digitālas un parasti paredzētas vismaz diviem spēlētājiem, liek spēlētājiem atrasties vienā telpā, lai kopā spēli spēlētu. Šajā rakstā apskatīsim, kādus ieguvumus sniedz spēļu spēlēšana, minēsim konkrētus piemērus gan videospēlēm, gan galda spēlēm, kas konkrēto prasmi attīsta, cerot dot iedvesmu spēlēt spēles, apzinoties to pozitīvās sekas.

1. Spēļu spēlēšana uzlabo sociālās prasmes un komunikāciju

Daudzas mūsdienu datorspēles ietver daudzspēlētāju režīmus, kas sniedz iespēju spēlētājiem sadarboties ar draugiem vai pat veidot jaunus kontaktus visā pasaulē. Šādā veidā jaunieši attīsta savas sociālās prasmes, mācās strādāt komandā, dalīties ar idejām un palīdzēt citiem. Spēles kā, piemēram, “Fortnite” vai “League of Legends”, veicina komandas darbu un komunikāciju, kas ir nozīmīgas prasmes arī ārpus spēles, piemēram, skolā, darbā vai citās sabiedriskās aktivitātēs. Līdzīgi ir ar spēlēm “Alias” un “Codenames”  – tās veicina skaidru komunikāciju, precīzu izteikšanos un labu sadarbību, lai sasniegtu spēles mērķus.

ATTĒLUS: Fortnite ; League of Legends ; Alias ; Codenames

2. Spēles veicina stratēģisko domāšanu un attīsta problēmu risināšanas prasmi

Spēles bieži pieprasa spēlētājiem pieņemt ātrus un pārdomātus lēmumus. Stratēģiskās spēles, piemēram, “Civilization” vai “Age of Empires”, rosina spēlētājus plānot uz priekšu, izstrādāt taktikas un pielāgoties neparedzētiem notikumiem. Galda spēles “Monopols”, “Katana”, “Spārnotie” prasa no spēlētājiem spēju plānot gājienus un apzināties riskus, gatavoties tiem un spēt risināt problēmas. Šādi uzdevumi kā viena, tā otra veida spēlēs attīsta problēmu risināšanas spējas un stratēģisko domāšanu, kas ir vērtīgas prasmes arī ikdienas dzīvē un nākotnes karjeras veidošanā.

ATTĒLUS: Civilization ; Age of Empires ; Monopols ; Katana ; Spārnotie

3. Kognitīvās spējas un koncentrēšanās uzlabošana

Spēles palīdz uzlabot spēlētāju kognitīvās prasmes – piemēram, uzmanību, atmiņu un koncentrēšanās spējas. Daudzas spēles pieprasa spēlētājam ātri reaģēt uz dažādiem stimuliem, kas var uzlabot reakcijas laiku. Tādas spēles kā “Tetris” vai “Portal” attīsta loģisko domāšanu un prasmi sakārtot informāciju īsā laikā, kas ir būtiski ne tikai spēļu pasaulē, bet arī mācību procesā un darbā. Arī galda spēles kā šahs vai dambrete, “Halli galli”, kāršu spēles, “Scrabble”, “Happy Cube puzzle” vai “IQ fit” – smart games – attīsta koncentrēšanos un kognitīvās spējas.

ATTĒLUS: Tetris ; Portal ; šahs vai dambrete ; Halli galli ; kāršu spēles ; Scrabble ; Happy Cube puzzle ; IQ fit

4. Stresa mazināšana un emocionālā labsajūta

Spēļu spēlēšana var kalpot kā lielisks līdzeklis stresa mazināšanai. Bieži vien spēles piedāvā iespēju uz brīdi aizbēgt no ikdienas problēmām un pilnībā iegrimt virtuālajā pasaulē. Tas palīdz mazināt trauksmi un atpūtināt prātu. Svarīgi ir atzīmēt, ka spēles kā, piemēram, “Animal Crossing”, piedāvā mierīgu un relaksējošu pieredzi, kas var palīdzēt uzturēt emocionālo līdzsvaru. Tomēr, ņemot vērā, ka 21. gadsimta ikdiena lielākoties noris digitāli – virtuālajā pasaulē, tad varbūt pārmaiņas pēc var iegrimt puzles “Latvija”, spēles “Dixit” vai “Azul” pasaulē.

ATTĒLUS: Animal Crossing ; puzle “Latvija” ; “Dixit” ; “Azul”

5. Radošuma veicināšana

Radošums ir viena no svarīgākajām 21. gadsimta prasmēm, un daudzas spēles ir veidotas tieši tā, lai veicinātu spēlētāju radošo izpausmi. Piemēram, spēle “Minecraft” ļauj spēlētājiem būvēt un radīt savu pasauli no pamata materiāliem, ļaujot viņiem izmantot iztēli un radošo domāšanu. Arī spēles, kas piedāvā stāstu veidošanu vai varoņu pielāgošanu, var palīdzēt jauniešiem izpausties un attīstīt savu stāstniecības prasmi. Tieši tādas pašas prasmes, galvenokārt radošumu, var attīstīt spēles “Pareizais P”, “Līderības spēles “Ko domā Tu?”” pirmā un otrā daļa, kā arī spēle bērniem, “Krēsls uz krēsla” un daudzas citas.

ATTĒLUS: Minecraft ; Pareizais P ; Līderības spēles “Ko domā Tu? (visas 3) ; Krēsls uz krēsla

6. Karjeras iespējas un tehnoloģiju iemaņas

Spēles var palīdzēt jauniešiem iepazīt tehnoloģiju pasauli un pat kļūt par ceļu uz karjeru. E-sports ir viena no visstraujāk augošajām industrijām pasaulē, un tas piedāvā ne tikai iespēju kļūt par profesionālu spēlētāju, bet arī citas iespējas, piemēram, kļūt par straumētāju, spēļu dizaineru vai izstrādātāju. Spēles var arī palīdzēt uzlabot tehnoloģiskās iemaņas un iepazīstināt jauniešus ar dažādām programmēšanas un dizaina iespējām. Līdzīgas spēles ir pieejamas arī ne digitālā veidā, piemēram, “Dizaina domāšanas instrumentu komplekts”, “Medijpratības spēle “Patiesība.!?”, kas palīdzēt uzlabot zināšanas par tehnoloģijām un attīstīs kritisko domāšanu, bet spēles, kā “Power grid”, “Career Exploration Board Game”, “Ticket to Ride”, “Cashflow””, “Agricola”, “Pandemic”, sniedz ieskatu karjeras iespējas un attīsta dažādas prasmes, kas saistītas ar konkrēto nozari.

ATTĒLI: E-sports ; “Dizaina domāšanas instrumentu komplekts”, “Medijpratības spēle “Patiesība.!?” ; “Power grid”, “Career Exploration Board Game”, “Ticket to Ride”, “Cashflow””, “Agricola”, “Pandemic”

7. Motivācija un sasniegumu izjūta

Spēļu mehānika bieži vien balstās uz pakāpenisku progresu un sasniegumiem, kas motivē spēlētājus turpināt spēlēt un uzlabot savas prasmes. Sasniegumu gūšana spēlēs, piemēram, misijas pabeigšana vai augstāka līmeņa sasniegšana, sniedz pašapziņu un palīdz izprast, ka centība un neatlaidība atmaksājas. Šis princips ir nozīmīgs arī ārpus spēlēm – tas var palīdzēt jauniešiem pieņemt mērķu noteikšanu un to sasniegšanu kā daļu no viņu ikdienas dzīves. Tāds videospēles ir, piemēram, “The Wolf Among Us” un “Sherlock Holmes: Crimes & Punishments”, savukārt, galda spēles – “Līdzdalības spēle “Iesaisties!””, “Fliiper”, “7 wonders”, “Scythe” un “Terraforming Mars”.

ATTĒLI: “The Wolf Among Us” ; “Sherlock Holmes: Crimes & Punishments”, “Līdzdalības spēle “Iesaisties!””, “Fliiper”, “7 wonders”, “Scythe” un “Terraforming Mars”.

8. Kultūras un vēstures izpratnes paplašināšana

Daudzas spēles piedāvā ieskatu vēsturiskos notikumos vai dažādās kultūrās, tādējādi veicinot izglītību un interesi par vēsturi un pasauli. Piemēram, “Assassin’s Creed” spēles bieži tiek balstītas uz vēsturiskām vietām un notikumiem, sniedzot spēlētājiem iespēju “apceļot” pagātni un izprast vēsturisko kontekstu, kas var būt daudz saistošāk nekā tradicionālās mācību metodes. Tāds ir, piemēram, spēles “Pandemic: Fall of Rome”, “Dziedot svinam, dziedot minam”, “Šurpu turpu”, “Latvijas Neatkarības karš 1918-1920”, “Abra”.

ATTĒLI: Assassin’s Creed ; “Pandemic: Fall of Rome”, “Dziedot svinam, dziedot minam”, “Šurpu turpu”, “Latvijas Neatkarības karš 1918-1920”, “Abra”

9. Līderības, līdzdalības un medijpratības stiprināšana

Spēles var būt spēcīgs rīks, lai stiprinātu līderības, līdzdalības un medijpratības prasmes. Biedrības “Nītaureņi” izstrādātās spēles piedāvā inovatīvu pieeju šo prasmju attīstīšanai. Līderības spēles “Ko domā Tu” dažādās versijas veicina kritisko domāšanu un līderības potenciāla atklāšanu, ļaujot dalībniekiem praktizēt lēmumu pieņemšanu un komandas vadību. Līdzdalības spēle “Iesaisties!” mudina iesaistīties sabiedrības procesos, attīstot izpratni par aktīvas pilsoniskās līdzdalības nozīmi. Savukārt medijpratības spēle “Patiesība” palīdz spēlētājiem kritiski vērtēt mediju saturu un atpazīt dezinformāciju, stiprinot viņu spēju orientēties informācijas plūsmā. Šīs spēles veido daudzpusīgas iespējas izglītībai un pašattīstībai, veicinot sabiedrības līdzdalību un izpratni.

ATTĒLI: biedrības “Nītaureņi” līderības spēles “Ko domā Tu” dažādās versijās, līdzdalības spēle “Iesaisties!” un medijpratības spēle “Patiesība”.

No šiem piemēriem iespējams secināt, ka spēles jauniešiem vecumā no 13 līdz 25 gadiem var sniegt dažādas priekšrocības, kas veicina viņu personīgo izaugsmi un attīsta daudzas svarīgas prasmes. Protams, domājot gan par videospēlēm, gan galda spēlēm, svarīgi ir spēlēt atbildīgi, ievērojot laika robežas un izvēloties piemērotas spēles. Tomēr pareizi lietotas, spēles var būt vērtīgs rīks, kas palīdz attīstīt sociālās, kognitīvās un radošās prasmes, veicina motivāciju un sniedz izklaides iespējas mūsdienu dinamiskajā pasaulē.

Lielu daļu no rakstā minētajām galda spēlēm vari atrast arī “Nītaureņu” spēļu kolekcijā, ja vēlies spēlēt, sazinies ar mums!