Iesaisties līdzdalības spēles izstrādē! Kādus līdzdalības veidus Tu zini?

Līdz šim dažādās biedrības aktivitātēs, esam vaicājuši jauniešiem un citiem interesentiem jautājumu – kādas līdzdalības formas Tu zini? Atbildes esam saņēmuši ļoti dažādas. Bieži arī atbildi, ka nezina, kas tā tāda līdzdalība vispār ir.

Šobrīd esam apkopojuši populārākās minētās līdzdalības formas, ko jaunieši un citi dalībnieki minējuši:

Aicinām iesaistīties līdzdalības spēles tapšanā! Aizpildi nelielu anketu: https://forms.gle/iRrsZXzRCvYo852F8

Kas ir līdzdalība?

Tēzaurs skaidro, ka līdzdalība ir iesaistīšanās, piedalīšanās, darbošanās (kādā notikumā, pasākumā u. tml.), aktīva ieinteresētība (kādā notikumā, pasākumā). 

Cilvēktiesībugids.lv skaidro, ka pilsoniskā līdzdalība ir pilsoņu, to grupu un nevalstisko organizāciju piedalīšanās sabiedrībai svarīgu jautājumu risināšanā, izmantojot dažādus līdzekļus. Tā var būt gan tieši, gan netieši saistīta ar lēmumu pieņemšanu un nav aprobežota ar konkrētu izpausmes veidu. Pilsoniskā līdzdalība ir cieši saistīta ar demokrātiju un cilvēktiesībām.

Latvijas Pilsoniskā alianse skaidro, ka Latvijas Republikas Satversmes 2.pantā norādīts, ka valsts vara pieder tautai, kas tiek realizēta deleģējot amatpersonām valsts pārvaldes funkcijas sabiedrības labā. Aktīva pilsoniska līdzdalība izpaužas arī sabiedrībai veidojot no valsts neatkarīgus formālus vai neformālus veidojumus, tādējādi realizējot Satversmes 102.pantā noteikto biedrošanās brīvību – ikviena iedzīvotāja tiesības apvienoties biedrībās, politiskajās partijās un citās sabiedriskajās organizācijās. Papildus Satversmes 101.pants nostiprina tautas tiesības piedalīties valsts un pašvaldību darbībā.

Jaunatneslietas.lv skaidro, ka līdzdalība ir process, kurā jauniešiem ir iespēja piedalīties sev būtisku jautājumu izlemšanā un apkārt notiekošā veidošanā ar mērķi uzlabot savu un līdzcilvēku dzīves kvalitāti. Izšķir dažādus līdzdalības veidus – politiskā līdzdalība, sabiedriskā un sociālā līdzdalība. Līdzdarboties var gan formālos, gan neformālos veidos.

Ministru kabineta mājaslapā skaidrots, ka sabiedrības līdzdalība ir sabiedrības iesaiste regulējuma un politikas veidošanas procesā un citu sabiedrības interesēm nozīmīgu jautājumu risināšanā valsts pārvaldē, pašvaldībā, apkaimē, skolā – jebkur, kur jānonāk pie efektīvākā risinājuma mūsdienu izaicinājumiem.

Izglītības attīstības centra materiālos par līdzdalību minēts, ka pilsoniskā līdzdalība, kā grupu un indivīdu darbošanās ar mērķi sekmēt pārmaiņas savā un līdzcilvēku dzīvē, ir būtiski nozīmīga ikvienas sabiedrības pastāvēšanai un izaugsmei. Pilsoniskās aktivitātes rezultātā tiek pārstāvēts vairākuma viedoklis, pieņemti kvalitatīvāki politiskie lēmumi, notiek pozitīvas pārmaiņas sabiedrības dzīvē, pieaug iedzīvotāju zināšanas un prasmes un palielinās savstarpējā sadarbība un sabiedrības saliedētība.

Valsts izglītības satura centra veidotajos Skola2023 metodiskajos materiālos par pilsoniskās līdzdalības caurviju prasmi minēts, ka skolēniem, kļūstot pieaugušiem, arvien vairāk nāksies iesaistīties vietējo un globālo problēmu risināšanā, būt aktīviem sabiedrības, kultūras un politikas veidotājiem un spēt mijiedarboties ar cilvēkiem no dažādām kultūrām. Skolēniem jau tagad ir svarīgi atbildīgi izturēties pret vidi. Pilsoniskā līdzdalība iekļauj skolēna prasmes: 1) apzināties un skaidrot vietējā un globālā mēroga norises; 2) aktīvi un atbildīgi iesaistīties, rēķinoties ar cilvēkiem un vidi; 3) cieņpilni izturēties pret dažādām kultūrām. Skolēns, kurš attīstījis pilsonisko līdzdalību, veido aktīvu dzīves pozīciju un nostiprina savu pārliecību par katra indivīda iespējām ietekmēt un mainīt vidi un situāciju, kurā atrodas, sabiedrības un vides ilgtspēju saista ar indivīda ikdienas rīcību, saskata to gan lokālā, gan globālā mērogā, empātiski izzina daudzveidīgus uzskatus, rīkojas solidāri un atbildīgi, sarunās meklē un kopā ar citiem īsteno risinājumus pretrunīgām situācijām.

Projekts “Līdzdarbojies kopā ar Nītaureņiem!” tiek īstenots Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2023.-2025. gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros.