Digitālais darbs ar jaunatni

Nitaureni socialajos tiklos

Digitālais jeb viedais darbs ar jaunatni ir jāsaprot kā mijiedarbība starp tehnoloģijām, digitalizāciju, sociālajiem tīkliem no vienas puses un jauniešu vajadzībām, attīstību un interesēm no otras puses. Šī mijiedarbība mūsdienās notiek nepārtraukti, un ir pamatota sajūta, ka tā bieži vien ir nekontrolēta un pat bīstama. Tāpēc būtisks aspekts digitālajā darbā ar jaunatni ir tie cilvēki, kas jauniešus un tehnoloģijas var savest kopā citādākā kvalitātē – tie ir skolotāji, jaunatnes darbinieki, nevalstisko organizāciju aktīvisti, jaunatnes līderi, influenceri, un citi ieinteresētie, neaizmirstot pašu jauniešu iesaisti.

Digitālais darbs ar jaunatni nav saistīts tikai ar dažādu interesantu rīku, spēļu, mācīšanās programmu un citu zināšanu apgūšanu. Tas ir saistīts arī ar vispārēju digitālo prasmju apgūšanu, kas jauniešiem ne vienmēr ir pašsaprotamas spējas, šis darbs ir saistīts ar digitālās drošības jautājumiem, ar digitālās higiēnas pamatprincipiem, kā tagad dēvē veselīgus ieradumus, saistībā ar tehnoloģiju lietošanu, arī ar uzņēmējdarbību digitālajā vidē.  Šīs zināšanas apgūt pašmācības ceļā ir ļoti grūti, īpaši jauniešu vecumposmā, kad tas nešķiet ne vajadzīgi, ne interesanti.

Eiropas Savienībā digitālais darbs ar jaunatni ir svarīgs dienaskārtības jautājums, jo saprotot jauniešu tehnoloģiju lietošanas paradumus, ir skaidrs, ka tās ir neatņemama sastāvdaļa jauniešu ikdienā un saziņā, ko nedrīkst neņemt vērā plānojot to, kādas attiecības ar jauniešiem vēlamies veidot. Tiek veikti pētījumi un, balstoties uz tiem, veidotas stratēģijas un plāni, lai sekotu līdzi pārmaiņām, kas noris sabiedrībā un jauniešos un spētu tām pielāgoties.

Turpmāk daži piemēri un metodes, kas tiek izmantotas, attīstot digitālo darbu ar jaunatni:

  • Digitālās apmācības un digitālie workshopi ir veids kā iesaistīt jauniešus dažādās interesantās un noderīgās aktivitātēs, neuztraucoties par loģistikas problēmām. Ikvienam jaunietim ir iespēja piekļūt kvalitatīvam saturam, kā laukos tā pilsētā. Piemērs no Austrijas – jauniešiem vecumā no 13+ gadiem tika organizētas digitālās sarunas par to, kā sociālie mediji ietekmē viņu uztveri pašiem par sevi. Jaunieši runāja par savām emocijām, par attieksmi pret savu ķermeni un citām tēmām, kas šajā vecumā ir ļoti būtiskas. Meitenēm šādu digitālu sarunu vadīja sieviete, savukārt puišiem vīrietis, radot drošu vidi.
  • Radošuma veicināšana, izmantojot tehnoloģijas. Jauniešiem tiek parādītas iespējas, kā izpaust sevi radoši, izmantojot pieejamās digitālās iespējas, piemēram, kā apgūt ritma un dziesmu veidošanas pamatprincipus un radīt mūziku un izmantojot viedtālruni.
  • Hakatoni ir 24h vai 28h pasākumi, kuru laikā speciāli pasākumam izveidotas komandas mēģina atrisināt kādu sociālu, ekonomisku vai cita veida problēmu, integrējot problēmas risinājumā dažādas tehnoloģijas. Šādos pasākumos iesaistot jauniešus, paveras iespēja gūt jaunu un oriģinālu skatījumu uz problēmām tieši no jauniešu skatupunkta.
  • Daudziem videospēles saistās ar kaut ko negatīvu – pārāk liela aizraušanās ar virtuālo pasauli, kas izraisa atkarību. Tā vietā, lai mēģinātu saprast, kas jauniešus tā aizrauj virtuālajā pasaulē, mēs nosodām un kauninām. Mēs kā pieaugušie esam atbildīgi par to, kas notiek mūsu bērnu dzīvēs un tāpēc ir organizācijas un cilvēki, kas veido videospēles, kas balstītas uz sadarbību – tās ir jāspēlē kopā ar citiem jauniešiem, kopīgi piedzīvojot dažādas sociālas situācijas, kurās neapzināti mācāmies, cik dažādi var komunicēt un reaģēt nestandarta situācijās. Video spēļu spēlēšana attīsta stratēģisku domāšanu, plānošanas spējas, lēmumu pieņemšanu sarežģītos apstākļos, paškontroli un sadarbības spējas. Virtuālas realitātes iespējas tiek plaši izmantotas arī psihoterapijā, piemēram, palīdzot jauniešiem pārvarēt bailes no publiskas uzstāšanās. Izmantojot VR iespējas jaunietis pakāpeniski iemācās pielāgoties sajūtai, kas rodas esot publikas priekšā.
  • Podkāsti ir kas līdzīgs radio raidījumiem, kur uzrunāt klausītājus par aktuālām tēmām. Jaunieši var paši radīt saturu, iesaistīt tā radīšanā dažādus cilvēkus un stāstīt par to, kā redz pasauli sev apkārt, uzdot ērtus un neērtus jautājumus paši sev un citiem.
  • Whatsapp, Instagram, TikTok un citu platformu izmantošana, lai veidotu tiešu kontaktu ar jauniešiem, informējot par iespējām, pasākumiem un piedāvājot atbalstu un klātesamību arī digitāli.

Veidojot digitālo darbu, ar jauniešiem jāsaprot, ka tā ir, kā papildus metode darbā ar jauniešiem un reizē arī lieliska iespēja paplašināt veidus, kā mācāmies, attīstāmies un komunicējam viens ar otru.

Lai visiem izdodas sabalansēt tehnoloģijas, cilvēcisku kontaktu, mērķus un realitāti arī šajā trauksmainajā pandēmijas laikā.

Ieraksts tapis projekta “Iespējas jauniešiem laukos!” ietvaros. Projekts īstenots Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2020. gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros.

Logo rinda

You may also like...